Starpbanku likmju indeksi

EURIBOR
RIGIBOR
LIBOR USD
 
Uz termiņu 26.06.2014 +/- 25.06.2014
1 mēnesis 0.10 0.10
3 mēneši 0.21 0.21
6 mēneši 0.30 0.31
12 mēneši 0.49 0.49
Uz termiņu 28.12.2013 +/- 27.12.2013
1 mēnesis 0.04 0.04
3 mēneši 0.09 0.09
6 mēneši 0.23 0.23
12 mēneši 0.43 0.43
Uz termiņu 15.08.2019 +/- 14.08.2019
1 mēnesis 2.18 2.20
3 mēneši 2.12 2.17
6 mēneši 2.01 2.08
12 mēneši 1.93 2.03

Aptauja

Kas nosaka kredītiestādes izvēli?

Trešdiena, 12. decembris 2007

Hansabanka sāk piedāvāt kredītu studijām ārzemēs

Hansabanka sāk piedāvāt kredītu studijām ārzemēs, radot lielākas iespējas Latvijas iedzīvotājiem mācīties ārpus Latvijas robežām. Iegūtās zināšanas un pieredze ārvalstīs ne tikai paplašina katra cilvēka redzesloku, bet arī palīdz celt Latvijas konkurētspēju – uzskata Hansabanka. Pētījums rāda, ka galvenais šķērslis studijām ārvalstīs ir finanšu līdzekļi.

„Mēs esam pārliecināti, ka daudziem Latvijā šī ir ļoti laba ziņa, jo atvieglos ceļu uz studijām ārzemēs un ļaus atgriezties Latvijā ar jauna līmeņa zināšanām. Tagad studēt gribētāji varēs vērst uzmanību tikai iestājpārbaudījumiem, nevis tērēt spēkus un lauzīt galvu, kur dabūt nepieciešamo finansējumu,“ saka Oksana Sivokobiļska, Hansabankas valdes locekle un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja.

Hansabankas pētījums par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret studijām ārzemēs rāda, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir ļoti liela interese par studijām ārvalstīs. 90% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēkiem ir jāizmanto iespēja un jāmācās ārvalstīs. Kā galveno mērķi studijām ārzemēs 53% respondentu min redzesloka paplašināšanu, bet 23% uzskata, ka studijas ārvalstīs veicinātu Latvijas konkurētspēju. Kvalitatīvāku izglītību kā iemeslu mācībām ārzemēs min 14%. Jāatzīmē, ka tikai 10% respondentu neatbalsta Latvijas iedzīvotāju došanos studēt ārvalstīs. Par galveno šķērsli mācībām ārpus valsts robežām gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju uzskata finanses – nespēju pašam segt izmaksas par studijām un dzīvošanu. Tādi šķēršļi kā nepietiekama informācija par studiju iespējām, uzņēmības trūkums, valodas barjera Latvijas iedzīvotājiem šķiet nenozīmīgi.

„Mēs esam pārliecināti, ka tie, kas dosies mācīties uz ārzemēm un pēc tam atgriezīsies Latvijā un praksē pielietos iegūtās zināšanas, būs ieguvēji. Tam ir vairāki iemesli, pirmkārt, jo Latvija vairāk attīstīsies, jo zināšanu kvalitātei būs lielāka nozīme darba tirgū, un, otrkārt, mūsu valsts vairāk nekā citas ir iespēju un izaugsmes zeme,“ saka Pēteris Strautiņš, Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts.

Vislielākā interese par studijām ārzemēs ir gados jauniem cilvēkiem. Nepilniem 60% jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem ir interese par izglītību ārvalstīs. No tiem – 22% jau ir konkrēts plāns, kur studēt, bet 35% ir interese, taču vēl nav konkrētu plānu. 41% jauniešu šobrīd jautājums nav aktuāls, bet šādu iespēju viņi neizslēdz. Cilvēkiem vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem ir interese par studijām ārvalstīs, bet ir mazāk konkrētu plānu nekā jaunākajiem. Šajā vecuma grupā 36% šobrīd vēl nav konkrētu plānu, bet 11% jau zina, kur un ko studēs. Vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem lielākā daļa – 58% – atzīst, ka īpašas intereses nav, bet šādu iespēju neizslēdz. Savukārt lielākā daļa (52%) vecumā no 40 līdz 49 gadiem atzīst, ka par izglītību ārzemēs neinteresējas.

Ja Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja studēt ārzemēs, lielākā daļa (19%) vislabprātāk dotos uz ASV – rāda pētījums. Tikai nedaudz atpaliek Lielbritānija ar 18%. Trešajā vietā ar 14% ierindojas Skandināvijas valstis. Jāatzīmē, ka atsevišķās vecuma grupās viedoklis par valsti, uz kuru vislabprātāk dotos, atšķiras. Jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem pirmajā vietā ir Lielbritānija (26%), bet otrajā Francija (21%). Citas vecuma grupas neizrāda tādu interesi par došanos uz Franciju. Vecuma grupai no 20 līdz 29 gadiem favorīte ir Lielbritānija (26%), bet vecuma grupai no 30 līdz 39 gadiem pirmajā vietā ir Skandināvija (gandrīz 40%). Savukārt cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem vislabprātāk dotos uz ASV.

Ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju uz ārvalstīm vēlētos doties, lai papildinātu savas profesionālās zināšanas, 21%, lai iegūtu maģistra grādu, bet 10%, lai apgūtu svešvalodas. Gados jauni cilvēki vairāk interesējas par studijām uz laiku kādas studentu apmaiņas programmas ietvaros. Savukārt cilvēki vecumā no 30 līdz 39 gadiem vislabprātāk dotos uz ārzemēm, lai iegūtu maģistra grādu, bet cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem, lai apgūtu kādu svešvalodu.

Hansabanka piedāvā kredītu studijām ārzemēs bez valsts galvojuma. Aizdevuma noteikumi paredz virkni priekšrocību – var izmantot jebkurai akreditētai studiju programmai - bakalaura, maģistra, doktora vai augstākās profesionālās izglītības - un jebkurā valstī;studijas maksas segšana pilnā apmērā līdz 50 000 LVL, ko var izmantot gan maksai par mācībām, gan citiem studiju izdevumiem;elastīgi atmaksas noteikumi;kā arī ātra un vienkārša noformēšana un saņemšana – pat 3 darba dienu laikā.

Vairāk informācijas www.open.lv vai www.hansabanka.lv

-