Starpbanku likmju indeksi

EURIBOR
RIGIBOR
LIBOR USD
 
Uz termiņu 26.06.2014 +/- 25.06.2014
1 mēnesis 0.10 0.10
3 mēneši 0.21 0.21
6 mēneši 0.30 0.31
12 mēneši 0.49 0.49
Uz termiņu 28.12.2013 +/- 27.12.2013
1 mēnesis 0.04 0.04
3 mēneši 0.09 0.09
6 mēneši 0.23 0.23
12 mēneši 0.43 0.43
Uz termiņu 17.02.2020 +/- 16.02.2020
1 mēnesis 1.65 1.66
3 mēneši 1.69 1.69
6 mēneši 1.72 1.71
12 mēneši 1.79 1.80

Aptauja

Kas nosaka kredītiestādes izvēli?

Trešdiena, 02. septembris 2009

Latvijas bankām zaudējumi sasnieguši 400 miljonus latu

Kaut arī 11 Latvijas bankas 2009. gada pirmajos septiņos mēnešos strādājušas ar peļņu un kopā nopelnījušas 19 miljonus latu, banku sektors kopumā šo periodu beidza ar 400 miljonu latu zaudējumiem (galvenokārt izdevumu dēļ uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem). Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļu nomaksas 2009. gada pirmajos septiņos mēnešos bija 222.6 miljoni latu jeb par 13.7% mazāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem.

Latvijas banku darbības rādītāji jūlijā ir bijuši atbilstoši normatīvu prasībām – vidējais likviditātes rādītājs jūlija beigās sasniedza 52.6% (jūnija beigās – 49.6%) un arī vidējais kapitāla pietiekamības rādītājs jūlijā palielinājās līdz 13.1% (jūnija beigās – 12.4%), ņemot vērā vairāku banku veikto kapitāla palielināšanu. Kopumā šī gada laikā kapitālu ir palielinājušas piecas bankas, t.sk. pamatkapitālu par 350.2 miljoniem latu un subordinēto kapitālu par 152.3 miljoniem latu, un tas veikts nolūkā nodrošināties pret sagaidāmajiem zaudējumiem nedrošo kredītu dēļ. Vēl 6 Latvijas bankas patlaban ir kapitāla palielināšanas procesā kopā par 78.5 miljoniem latu, un 2 bankas plāno piesaistīt subordinēto kapitālu 30.1 miljona latu apmērā.

Banku sektora piesaistīto noguldījumu kopējais apmērs jūlijā ir samazinājies par 1.4% jeb 132 miljoniem latu. Tomēr kopumā nerezidentu noguldījumu apmērs jūlijā ir stabilizējies, samazinoties tikai par 0.5% jeb 83 miljoniem latu. Taču, ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju Latvijā, rezidentu noguldījumu apmērs jūlijā ir samazinājies par 2% jeb 117 miljoniem latu. Tajā skaitā rezidentu privātpersonu noguldījumi ir sarukuši par 1.3%, bet rezidentu uzņēmumu noguldījumi par 5.1%, gan tādēļ, ka noguldījumi tiek izmantoti apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, gan savstarpējo norēķinu kavējumu dēļ.

Latvijas banku aktīvi jūlijā kopumā ir samazinājušies par 1.1% jeb 245 miljoniem latu (jūnijā par 1.6%). Lai gan banku sektora kopējais kredītportfelis jūlijā ir samazinājies par 0.7% jeb 114 miljoniem latu, tomēr septiņās bankās un vienā ārvalsts bankas filiālē izsniegto kredītu atlikums pārskata mēnesī ir palielinājies. Jūlija beigās bez maksājumu kavējuma bija 76% no banku izsniegtajiem kredītiem (jūnija beigās – 76.5%). Jūlijā kredītu ar maksājumu kavējumu vairāk nekā 90 dienas apmērs kredītportfelī palielinājās par 7.8% un to īpatsvars jūlija beigās sasniedza 13% no kredītportfeļa (jūnija beigās – 12%).

Izveidoto uzkrājumu apmērs jūlija beigās banku sektorā sasniedza 6.6% no banku kopējā kredītportfeļa (jūnijā – 6.1%). Kopumā uzkrājumu pieaugums nedrošiem kredītiem jūlijā bijis 8%, tādējādi palielinoties par 78 miljoniem latu.

Kopš 2008. gada rudens, kad globālās finanšu krīzes dēļ Latvijas bankām nebija iespējams pārkreditēt sindicētos aizdevumus, līdz šā gada jūlija beigām astoņas bankas jau bija atmaksājušas sindicētos kredītus 455.8 miljonu latu apmērā (t.sk. viena banka atmaksu veica jūlijā).

-