Starpbanku likmju indeksi

EURIBOR
RIGIBOR
LIBOR USD
 
Uz termiņu 26.06.2014 +/- 25.06.2014
1 mēnesis 0.10 0.10
3 mēneši 0.21 0.21
6 mēneši 0.30 0.31
12 mēneši 0.49 0.49
Uz termiņu 28.12.2013 +/- 27.12.2013
1 mēnesis 0.04 0.04
3 mēneši 0.09 0.09
6 mēneši 0.23 0.23
12 mēneši 0.43 0.43
Uz termiņu 17.02.2020 +/- 16.02.2020
1 mēnesis 1.65 1.66
3 mēneši 1.69 1.69
6 mēneši 1.72 1.71
12 mēneši 1.79 1.80

Aptauja

Kas nosaka kredītiestādes izvēli?

Piektdiena, 18. decembris 2009

Studiju un studējošo kredītus varēs saņemt eiro valūtā

Turpmāk studiju un studējošo kredītus no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu varēs saņemt eiro valūtā – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu". Pēc kredīta ņēmēja izvēles kredītus varēs izsniegt arī latos kārtējam gadam noteiktā valsts izsniedzamā galvojuma ietvaros. Noteikumu projekts izstrādāts, lai turpmāk par izsniegtajiem kredītiem samazinātu procentu maksājumus kredītiestādēm. Tā kā EURIBOR procentu likmes ir ievērojami zemākas nekā latu aizdevumu RIGIBOR procentu likmes, arī procentu maksājumu kopējais apmērs par izsniegtajiem kredītiem samazināsies.

Kredītiem, kas izsniegti eiro valūtā, tiks piemērota EURIBOR procentu likme, kurai pieskaitīta kredītiestādes procentu likmes starpība ar minēto procentu likmi. Plānotais valsts budžeta līdzekļu izdevumu samazinājums: 2010.gadā – 376,4 tūkstoši latu, 2011gadā – 1272,6 tūkstoši latu un 2012.gadā – 2766,2 tūkstoši latu.

Noteikumu projekts precizē kredīta dzēšanas kārtību kredīta ņēmējiem, kuri strādā nepilnu darba laiku. Līdzšinējā kārtība paredz - ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru pilnu nostrādāto gadu viņam dzēš tikai pusi no kredīta summas, kas šajā gadā ir jāatmaksā. Pusi no kredīta summas, kas gadā ir jāatmaksā, dzēš visiem kredīta ņēmējiem. neatkarīgi no viņu nepilnā darba laika ilguma. Šobrīd daudzās valsts un pašvaldību iestādēs, lai ekonomētu valsts budžeta līdzekļus, strādājošajiem tiek noteikts nepilns darba laiks. Tāpēc, lai nodrošinātu vienlīdzības principa ievērošanu kredītu dzēšanā strādājošajiem, kuri strādā nepilnu darba laiku, noteikumu projekts paredz, ka par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli darba laikam.

Tā kā valstī saglabājas augsts bezdarba līmenis un ne vienmēr kredīta ņēmējam izdodas atrast jaunu darba vietu viena gada laikā, noteikumu projekts paredz, ka kredīta ņēmējam, kuram piešķirts bezdarbnieka statuss, kredīta atmaksas termiņš turpmāk tiks pagarināts līdz pat diviem gadiem.

Ņemot vērā ierobežotos budžeta līdzekļus, noteikumu projekts nosaka, ka MK rīkojums, ar kuru apstiprina profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem attiecīgajā gadā uzsāk kredīta dzēšanu, tiks sagatavots, sākot ar 2011.gadu.

Grozījumi MK noteikumos "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu" šodien, 2009.gada 17.decembrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, tie vēl jāapstiprina MK.

-