Starpbanku likmju indeksi

EURIBOR
RIGIBOR
LIBOR USD
 
Uz termiņu 26.06.2014 +/- 25.06.2014
1 mēnesis 0.10 0.10
3 mēneši 0.21 0.21
6 mēneši 0.30 0.31
12 mēneši 0.49 0.49
Uz termiņu 28.12.2013 +/- 27.12.2013
1 mēnesis 0.04 0.04
3 mēneši 0.09 0.09
6 mēneši 0.23 0.23
12 mēneši 0.43 0.43
Uz termiņu 17.02.2020 +/- 16.02.2020
1 mēnesis 1.65 1.66
3 mēneši 1.69 1.69
6 mēneši 1.72 1.71
12 mēneši 1.79 1.80

Aptauja

Kas nosaka kredītiestādes izvēli?

Pirmdiena, 13. jūlijs 2009

Palielinās kredītņēmēju interese par tiesu izpildītāju un parādu piedzinēju darbību

Ievērojami palielinājusies kredītņēmēju interese par to, kādu daļu no personas ienākumiem tiesu izpildītājs var ieturēt gadījumos, kad tiesa ir lēmusi par parāda piedziņu, kā arī kādas personīgās mantas un sadzīves priekšmetus tiesu izpildītājs var aprakstīt, portālu Kredītiem.lv informējusi Latvijas Kredītņēmēju apvienība.

Ja gada sākumā personas, kas vērsās apvienībā, lai saņemtu konsultācijas, visvairāk interesēja iespējamie vienošanās veidi ar kredītiestādi par parādu restrukturizāciju, kā arī viņu tiesības un pienākumi attiecībās ar kredītiestādi, tad pašlaik aptuveni trešdaļa apmeklētāju interesējas par maksātnespējas jautājumiem, bet puse apmeklētāju vispirms vēlas noskaidrot, kādu ietekmi uz viņu finansiālo stāvokli atstās tiesas lēmums par parādu piedziņu. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem vairs nespēj veikt vai ar grūtībām veic patēriņa kredītu nomaksu, taču, salīdzinot ar gada sākumu, būtiski ir palielinājies to hipotekāro kredītu ņēmēju skaits, kas par reāliem uzskata draudus zaudēt īpašumus, paliekot parādā kredītiestādei starpību starp kredīta pamatsummu un nekustamā īpašuma pašreizējo vērtību.

„Tas skaidrojams ar to, ka vispārējā sociālekonomiskā situācija valstī pasliktinās, cilvēkiem nav drošības par to vai viņiem vēl būs darbs, nemitīgi samazinās cilvēku ienākumi, bet izdzīvošanas scenāriju, valdības līmeņa lēmumu, kas tiešām pasargātu bez darba palikušos kredītņēmējus, nepasliktinot viņu finansiālo stāvokli nākotnē, amatpersonas nav ne pieņēmušas, ne piedāvājušas," uzsver LAKRA valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.

Apmeklētāju jautājumi arī liecina par informācijas un zināšanu trūkumu par likumdošanu, kas regulē parāda piedziņas procesu. „Bieži cilvēki ir pārliecināti, ka parāda piedziņu var veikt gan tiesu izpildītājs, gan parādu piedziņas uzņēmums, taču spēkā esošā likumdošana paredz, ka parāds ir piedzenams vienīgi tiesas ceļā un neviens nedrīkst meklēt savas tiesības patvaļīgi un vardarbīgi. Lielākoties cilvēki nav informēti, ka parāda piedziņas procesā viņiem pēc likuma ir jāapmaksā tikai tiesu izpildītāja darbība, tāpēc saņemot no parādu piedziņas uzņēmuma vēstuli, kurā norādīta parāda summa un samaksa par parāda piedziņas izdevumiem, kas dažkārt ir tik pat lieli, cik parāda summa, apmaksā arī parāda piedzinēju darbu. Tā kā parādniekam nav noslēgts līgums ar parādu piedziņas uzņēmumu, tad viņa pienākums arī nav apmaksāt parāda piedzinēja darbību. Tomēr viņam ir pienākums apmaksāt parādu un soda procentus, ja viņš tos atzīst. Parādu viņš var atmaksāt naudu ieskaitot kreditora kontā un tādejādi apejot parādu piedziņas uzņēmumu. Tomēr jāņem vērā, ka ja parāda piedziņa vēlāk notiks caur tiesu, tiesa var nolemt, ka parāda piedziņas izdevumi tiek apstiprināti kā tiesāšanās izdevumi," skaidro LAKRA konsultante juriste Diāna Rasa.

Vairāku parādu piedziņas uzņēmumu interneta mājas lapās informācijā par pakalpojumiem ir norādīts, ka uzņēmuma pārstāvji apmeklē parādniekus mājās, lai pārliecinātos par viņa finansiālo stāvokli, informē arī parādnieka radus par nepildītājām saistībām, bet dažās norādīts, ka parādu piedzinēji apmeklē pat parādnieka darba vietu. „Tas ir rupjš personas tiesību pārkāpums, parādsaistības ir katras personas privāta lieta, par kuru viņam nav jāinformē ne darba devējs, ne kāds cits," uzsver juriste. Tāpat D.Rasa norāda, ka tikai likumā noteiktos gadījumos personai ir pienākums ielaist savā mājoklī tikai tiesu izpildītāju vai policijas pārstāvi. „Bez tiesas lēmuma neviens no iepriekšminētajiem nevar ierasties, lai aprakstītu personas personīgās mantas un sadzīves priekšmetus, savukārt parādu piedziņas uzņēmuma pārstāvim vispār nav tiesību ienākt personas dzīves vietā vai vajāt viņu darba vietā," uzsver D. Rasa.

Ja tiesa ir lēmusi par parāda piedziņu gan Darba likums, gan Civilprocesa likums paredz, ka no personas parāda dzēšanai drīkst ieturēt attiecīgi 20% vai saskaņā ar Civilprocesa likumā noteikto 30% un 50%, ja ir vairāki prasījumi. Izņēmuma gadījumi ir uzturlīdzekļu piedzīšana. Likumi arī pieļauj naudas piedziņu no pensijas, slimības un bezdarba pabalsta. Līdz ar budžeta grozījumiem pieņemtie likuma grozījumi likumā par pabalstiem ļauj tiesu izpildītājam veikt ieturējumus arī no maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem.

„Lai gan, piemēram, Darba likums paredz to, ka minimālā alga ir neaizskarama, praksē šīs normas interpretācija ir neviennozīmīga, jo ir gadījumi, kad no darba algas tiek ieturēta tik liela daļa, ka parādnieka rīcībā paliek summa, kas ir zem iztikas minimuma. Tāda pati situācija veidojas arī ar pabalstiem un pensijām, kas ir pielīdzināmi darba algai, tomēr visbiežāk arī pret tiem tiek vērsta piedziņa, neievērojot to, ka personai ir nepieciešami iztikas līdzekļi vismaz iztikas minimuma apjomā. Šādā gadījumā personai noteikti jāinformē tiesu izpildītājs par radušos situāciju. Ja ar viņu neizdodas vienoties par mazākas naudas summas ieturēšanu, tad tiesu izpildītāja darbību ar motivētu sūdzību var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši tiesu izpildītāja amata vietai," norāda LAKRA konsultante zvērināta advokāte Baiba Didrihsone.

Tāpat personai ir jāzina, ka absolūti neaizskarami ir viņas bērnu piederumi. Pieaugušajiem likums paredz atstāt tikai ikdienā valkājamo nepieciešamo apģērbu, apavus un veļu, gultas piederumus, gultas drēbes un dvieļus, virtuves galda piederumus, kas nepieciešami ikdienas lietošanai un mēbeles - pa vienai gultai un krēslam katrai personai, kā arī vienu galdu un vienu skapi uz ģimeni. Parādniekam atstājami arī mājās esošie pārtikas produkti tādā daudzumā, kāds nepieciešams parādnieka un viņa ģimenes locekļu uzturēšanai triju mēnešu laikā, kurināmais, kas nepieciešams ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apsildīšanai apkurināšanas sezonas laikā, grāmatas, instrumenti un rīki, kas nepieciešami parādniekam viņa personīgajā ikdienas darbā, sagādājot iztikai vajadzīgos līdzekļus, lauksaimniecības inventāru, vienu govi, kazu un cūku, kā arī to lopbarībus daudzumu, kas nepieciešama līdz jaunas lopbarības ievākšanai vai līdz lopa dzīšanai ganībās. Neizskarami ir arī dievnami un rituāla priekšmeti.

LAKRA uzsver, ka šajā grūtajā laikā katram cilvēkam ir jādomā kā pasargāt savas ekonomiskās intereses un tiesības. „Primārais un sākotnēji efektīvākais veids, kā to darīt, ir zināt savas tiesības un pienākumus. Ir bijuši gadījumi, kad personām tiek teiks, ka kredīta nemaksāšanas gadījumā, viņi nekavējoties tiks izlikti no mājokļa. Personas krīt panikā, piekrīt jebkādiem kreditora priekšlikumam, paraksta dokumentus nesaprotot to nozīmi un nezinot, ka no mājokļa var izlikt tikai ar tiesas nevis kreditora lēmumu. Ja tiesu izpildītājs vērš piedziņu pret personas ienākumiem un atlikusī summa nav pietiekama, lai persona spētu izdzīvot neradot jaunus maksājumu kavējumus un parādsaistības, personai vai tās apgādājamajiem nav jācieš bads, bet jārunā ar tiesu izpildītāju vai jāsūdzas par tā darbību. Jebkurā gadījumā cilvēkam ir jāmeklē arī speciālista palīdzība, kurš paskaidros, kādas ir viņa tiesības un iespējas sevi aizsargāt, " norāda B. Didrihsone.

-